search instagram arrow-down

ķerot kilometrus

Rīgas maratonsaugusts 29, 2021
PB maratonā

Kategorija

Arhīvi

Tā sāk palikt par nejauku tradīciju, kur pašā karstākajā brīdī viss jaukums tiek izjaukts. Jau otro gadu pēc kārtas sezonas kulminācija ar iemīļotu un tradicionālu skrējienu izskriešanu vienkārši tiek norauta. Pirmo reizi to varēja saprast ar bailem no pandēmijas, saslimšanas un sapratni ka kādreiz lietas kādreiz nenotiek kā vajag. Šajā reizē tās ir dusmas, jo no gadu senas vēstures atkārtošanas varējām izvairīties, bet esam tur kur esam. Ja vēl atsevišķi rudens skrējieni tiek pārcelti, tad ziemas skriešanas seriāls nenotiek vispār. Tāda pabeigtības un noslēguma svinīgas sajūtas nav rakstot šo kopsavilkumu.

Par darba apjomu galīgi nevar sūdzēties, pateicoties klātienes ierobežojumiem, mājsēdēm un attālinātajam darbam, jau oktobrī pārsniedzu savu ambiciozo skriešanas plānu 3 000km. Uz gada beigām mazliet pacenšoties varētu pat sasniegt 3 400km. 17% vairāk kā iepriekšējā gadā un iepriekš tāds pats izrāviens pret iepriekšējo sezonu bija pirms 6 gadiem. Kopumā mani gada cipari pieaug par 5-9% pēdējos 5 gados. Japieņem, ka noskrienu 3 400 kilometru šogad, tad vidējā mēneša kilometrāža man bija 283km, 6 mēnešus pārsniedzot 300km atzimi un all-time best mēnesis bija maijs ar saskrietiem 377 kilometriem, kas bija ar milzīgu noguruma fonu un uz robežas ar traumām. Jūlijā 2. labākais mēnesis ar 357 kilometriem. “Švakākais” mēnesis ir septembris ir ar savāktiem nieka 203 kilometriem, kas ir uzreiz pēc maratona skrējiena, pēc kura nācās paņemt ilgu pauzi bez skriešanas un tam sekojošiem sacensību skrējieniem. Maijā arī all-time best nedēļa ar savāktiem 108 kilometriem. Nedēļas statistikai pārāk nesekoju līdzi, bet noteikti lielākā daļa no top 10 būtu ar šī gada kārtas numuru.

Izskatās jauki, bet tā arī neesmu atradis atbildi uz jautājumu, kāda no tā visa bija jēga. Labums ir tāds, ka uzzināju, ka varu izskriet 100+ nedēļā, ja vajag, varu arī noskriet 350+ mēnesī, ja vajag, un varu noskriet gadā 3000+ kilometrus, ja vajag. Es gribēju un varēju, bet vai vajadzēja? Ja mērām pēc sacensību rezultātiem, tad izskatās, ka nepavisam nevajadzēja, bet par to pēc reklāmas pauzes.

Šogad 7 sacensības, pēc garuma pietiekami plašā diapazonā10-42 km, turklāt mazāk par 14-15km nebiju skrējis kopš 2016. gada, Kopā sacensībās noskrieti 141km, 13 stundu un 16 minūšu laikā. Te nav ieskaitīts 8 stundu rogainings Igaunijā un mazāki orientēšanās treniņskrējieni. Salīdzinot ar iepriekšējā nesezonu, tad var redzēt, ka šeit darīšana ir ar zināmu stabilitāti un to, ka apstākļi pandēmijas laikā divus gadus ir bijuši līdzīgi. 2020. gadā 129km sacensībās, kas noskrieti tieši 15 stundās, protams stundu skaits nav salīdzināms, jo sacensības ir bijušas atšķirīgas. Kopumā tas ir uz pusi mazāk kā parasti, kad izskrienu 12-13 sacensības.

Šīs sezonas piedāvājumā bija šādi pasākumi: 2 pusmaratoni, abi izskrieti tieši zem 1:42 un abi ar 4:50 tempu. teicama stabilitāte, bet vilšanās par sniegumu, pēdējos 3 gados skrieti 6 pusmaratoni un šie divi nedaudz virs vidējā laika. Kuldīga gan priecē, jo šajā trasē sniegums beidzot ir uzlabots, šeit man ir sliktākie pusmaratona laiki, bet sacensības parasti notika elles karstumā. Šogad bija citi traucējoši apstākļi, bet tāpat prieks. Kopumā abi pusmaratoni iekļuva TOP 10 sarakstā 7. un 8. vietā. Nav neko spīdošs tas goda plaukts, bet ar visu to, neko ārkārtēju šogad neizspiedu no sevis. Varētu teikt, ka pirmais pusmaratons jūlijā Mežaparkā bija liels trauksmes zvans, kurš pārvērtās par sarkanu karogu aleju augusta sākumā Kuldīgā. Šeit es sapratu, ka par spīti gada sākuma piepūlei un treniņiem, vasaras karstuma tveicē esmu pazaudējis (bet varbūt nemaz nebiju ieguvis) ātrumu un izturību. Jā, skriet stundām var, bet kāda jēga, ja var to darīt uz pusi mazāk un rezultāti ir tie paši vai pat vidēji labāki.

Tradicionāli pēc gada pauzes maratons tika skriets augusta beigās Rīgā- 3:41:34 absolūta vilšanās. Aboslūti labākais laiks, ar kuru laboju 2017. gada Rīgas maratona laiku. Kopš tā laika maratona rezultāti gājuši uz lēno pusi tāpēc šī brīža uzlabojums ir krietni iespaidīgāks, pret Taisno 2019. gadā- pusstunda (bet nebija gluži sacensību režīmā), pret 2019. Tallinas maratonu- 21 minūte labāk. Diemžēl apsaldēju galvu 5 dienas pirms starta, principā uz starta izgāju pusbeigts un pasākums izvērtās diezgan traģisks. Iepriekšējos bloga ierakstos par to var palasīt. Bet PB es sasniedzu, tāpēc sūdzēties it kā nevajadzētu, bet ir skaidrs, ka šai distancei pagaidām ielikts ir komats punkta vietā.

Septembrī kārta tradicionālajai Valmierai- 10.5km fun-race 0:48:27 un temps 4:35. Par šo pasākumu bija sajūsmas pilns bloga ieraksts. Kopumā rezultāts sliktāks nekā iepriekšējā gada Valmieras skriešanas svētku 15.5km skrējiens, ko pieveicu ar tempu 4:34 un distanci pieveicu zem 1:11 minūtēm, pie tam virtuālo pusmaratonu pagājušajā rudenī noskrēju tempā arī 4:37. Rezultāts atkal neatbilda gaidītajam, bet tomēr- sūdzēties īsti nav arī par ko.

Ja paskatās uz neasfalta pusi, tad šogad manā rēķinā 2 treili (augsts un septembris) 1 krosa skrējiens un viens rogainings (jūlijs) 8h (43km) kuru statistikā nelieku un par to ieskats būs nākamajā neklātienes seriāla blogā. Abi treili notika Siguldā un pat trases bija stipri līdzīgas. Vienreiz skrēju 23km Stirnubuka ietvaros un otreiz 16km SKM skrējiens. Abos gāja smagi, augstuma metri 740 un 680, bet abas reizes pasākumu izbaudīju un pats galvenais bija gūt prieku no izaicinājuma kā tāda. Abās reizēs bija stipri dubļaini skrējieni, bet nesūdzos. Motivācijai bija gana. Jāsaka, ka SKM bija nedaudz lēnāks, nedaudz garāks, bet daudz ekstrēmāks ar dubļiem kā iepriekš, bet kopumā man izdevās apstākļiem atbilstošs skrējiens. Pirmo reizi startēju krosā 8km distancē oktobrī Carnikavā, kur paliku pirmspēdējais savā klasē, bet bet īsākajā 6 kilometru distancē būtu gājis nedaudz labāk. Ar to tad aktīvā sezona ir noslēgusies un neparedzu, ka kādas sacensības notiks šogad. Ja nu tomēr Noskrien Ziemu pamostas no vasaras miega, tad to var likt pie starpsezonas mierīgākiem paskrējieniem.

Acīmredzami, ka progress ātruma ziņā nav bijis šī gada galvenais sasniegums. Par to neliels pārsteigums, ja skatās uz gada sākuma cītīgo trenēšanos gan kopējo kilometrāžu. Par to jau pazīmes sāka ienākt jau maija beigās. Jūnijs nāca ar diezgan brutālu karstuma vilni, kas ievilkās krietni jūlijā. Dienas vidus treniņu spēju ar mokām tikai noskriet, kur nu vēl skriet ātrā tempā. brīžiem par karstu bija arī izejot ārā 6 no rīta. Dažreiz, lai savilktu kopā dienas pienākumus ar treniņie, cēlos 5.30, lai izskrietu pusgaros skrējienus. Bet beigās tas neatmaksājās, jo lai arī šogad bija krietni labāk ar slodzes kontroli, kvalitatīvajiem treniņiem acīmredzot kaut kas pietrūka un kumulatīvi slodze pietika tikai kilometrāžai. Šeit noderēs atgriešanās 2016-2019. gadā, kad kilometrāža bija starp 2400-2900 kilometriem, bet kur visi labākie pusmaratona un maratona laiki nāca. (2. labākais maratons 3:45 bija uz gada kilometrāžu 2400, starp citu). Nākamgad nebūs laika (jo varbūt pandēmija nebūs galvenā tēma vairāk un klātienes darbs atgriezīsies) tik daudz skriet, tāpēc varēs izmantot treniņa laiku lietderīgāk.

Dirsas plēšana uz kilometriem nesagādāja tādu prieku, kādam man likās vajadzēja būt. bet nekas, esmu apmierināts ar to, ko paveicu un tagad zinu labāk, ko gribu darīt tālāk. Varu paskriet daudz un bez traumām, bet stipri pirms traumu sliekšņa nāk noguruma zona, kas traucē kvalitatīvi strādāt ar sevi. Ar šo būs jāstrādā. Tempa skrējiens sacensību, treshold tempā ir tas, ar ko būs būs jānodarbojas visvairāk nākamajā gadā. Nevar arī kaisīt pelnus uz galvas, visi skrējieni nāca par kārtu vieglākā grūtības pakāpē, kaut arī gala rezultāts nebija gaidītais. Arī maratons, kurā gāju pēc plāna līdz 30 kilometram, tomēr nācās kapitulēt sliktās pašsajūtas dēļ, tas bija stipri labāk nekā, kad biju formā un ar grūtībām sastapos jau agrāk. Trail skrējienos bija smagi, bet panesami, pat viegluma sajūta finišējot un jūtot, ka neesi izpiedis sevi pilnīgi sausu. 10 un 8 kilometru skrējienos vilku līdz galam minimāli zaudējot tempu. Tā, ka ieliktā bāze nekur nepazudīs un mēģināšu to praktiski pielietot turpmāk.

Starpsezonā vairāk koncentrējos uz pēdējā gada svara rekordu uzstādīšanu un tie kaut kā nāk diezgan viegli salīdzinot ar skriešanu, tāpat pastiprināti uzņemu B vitamīnus šķidrā formā. Šaubos tikai, vai tas palīdzēs nākamgad uzabot rezultātus. Katrā ziņā par to jāsāk domāt, jo negribētos uz pirmajiem nākamās sezonas mačiem iziet kvadrātveida formā. Ar skriešanu arī nedaudz nodarbojos, bet līdz decembra vidum ir plānos nomest vidējo kilometrāžu, dodot sev garāku atelpu. Pēc tam pamazām līdz janāra beigām jānostabilizē svars (kaut gan, ja man būtu savi 10-15 kilo virssvara, es jau būtu diezgan stabils, hehe) un jāpalielina kilometrāža atbilstoši nākamā gada plāniem. Lai to darītu, šobrīd strādāju pēc 10km modificēta plāna ar uzsvaru uz 2 kvalitatīviem treniņiem nedēļā. Jaunums kopš okotbra, svaru treniņi, pagaidām mājās un pirmie rezultāti ir manāmi- pagaidām sajūtu līmenī. Domājams, ka spēka treniņi nebeigsies ar starpsezonu, bet tiem tiks uzstādīti savi mērķi plānoju tos iekļaut savā nedēļas plānā visu cauru gadu, ņemot vērā zināmu perioditāti, godīgi sakot, šeit man lieli plāni ir galvā. Starpsezona man beigsies janvāra vidū un no janvāra beigām sākšu intensīvāk gatavoties tieši skriešanai.

Skats uz nākamo sezonu samērā optimistisks, ja skatās uz lielo sporta pasākumu kalendāru. Gan lielais pavasara maratons atgriezies maijā, gan izsludināts Stirnubuka kalendārs ar pirmo posmu jau aprīlī. Par ziemas skriešanas sezonu pagaidām skaidrības nav, bet labprāt paskraidītu arī ziemā. Par mērķiem runājot, joprojām skriešana ir galvenais sporta veids, bet noteikti vēl pamēģināšu izskriet kādu rogaininga pasākumu. Nākamā sezona būs vairāk eksperimentāla un ar mazāku uzsvaru uz rezutātiem. Cerot uz apgriezto loģiku, ka tieši tam vajadzētu tos rezultātus uzlabot. Konkrētu plānu uz laiku nav, bet ceru, ka PB nāks visās galvenajās un populārajās distancēs 5, 10, 21, un 42. Jā, mēģināšu vēlreiz pilno maratonu. Pavasaris un vasaras sākums būs pusmaratonu laiks, rudens maratonam. Tā arī sezonas treniņi tiks ieplānoti. Tikai ar vienu joku, maratonam šoreiz īpaši negatavošos tradicionālā izpratnē. Turpināšu skriet vidēji garas distances iemetot pa kādam garam skrējienam, bet koncentrējoties uz garākiem tempa skrējieniem, kas ir mans mans visvājākais punkts. Lielākais uzsvars būs uz vidējo distanci un šoreiz esmu pa nopietnam atmetis plānus ļoti garām vai ultra treila distancēm. Man pēc šīs vasaras tie garie skrējieni nedz patika, nedz arī jutu kaut kādu gandarījumu regulāri skrienot gandrīz vai pat vairāk kā 3 stundas. Tas gan neliedz man kaut kādu garāku skrien-soļo pasākumu pamēģināt, ja būtu tāda iespēja.

Jaunums- spēka treniņi, bet tiem mērķus grūtāk uzstādīt, galvenais ir progress. Drīzākais sekošu kaut kam līdzīgam šim , lai būtu kaut kādi cipariski mērķi, kam sekot līdzi.

Jaunums numur 2, jā, pamēģināt kaut ko no rogaininga vai orientēšanās sacensībām un doties kādos garākos pārgājienos. Dzīve tomēr ir par to, lai to arī pabaudītu un paplašinātu redzesloku. Un pārāk bieži taku skrējienos (gan sacensībās gan treniņos) esmu pieķēris sevi pie domas, ka šīs vietu es labprātāk izbaudītu nesteidzoties.

Uzdevums skaidrs nākamajam darba posmam- ķert kaifu un koncentrēties uz to, kas tomēr tuvāks pašam- vidējās distances asfalta un taku skrējieniem.

This entry was posted in Sports.
Atbildēt
Your email address will not be published. Required fields are marked *

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: