search instagram arrow-down

ķerot kilometrus

Rīgas maratonsaugusts 29, 2021
PB maratonā

Kategorija

Arhīvi

Šī nedēļas nogale iepriekš bija ieplānota nedaudz citādāk- bez bloga rakstīšanas, ar 5 reizes garāku distances pieveikšanu pastaigas tempā taisnā līnijā pa zaļo dzelzceļu un bez lieliem kāpumiem. Plāni neīstenojās (ideja tiek paturēta prātā un kaut kad īstenosies), bet tas nekas. Galvenais ir būt elastīgam un radošam. Tā nu uzradās diezgan negaidīta alternatīva, izaicinājums pieveikt 4-8 reizes mazāku distanci kā Taisnajā, bet ne mazāk grūtu. Mani sainfluencēja, ka esot labs pasākums Carnikavā, kur izskrieties var no sirds un no plaušām. Senāk sanāca lasīt sacensību aprakstus no tā sauktās resnuļu distances, tāpēc, kas mani sagaida manā svara kategorijā, bija tikai aptuvena apjausma. Šeit arī prasās labojumi nolikumā apaļvīru ieskaitē, jo kā izrādās centnera svaru veido ne tikai alus vēders. Šoreiz uz starta stājās stipri atlētiskas miesasbūves skrējējs, kurš, protams, arī izcēla uzvaru.

Par pašu skrējienu, Carvikavas rallijkro…tfu, kross notiek rudenī kā atsevišķas sacensības un neesmu manījis, ka tas būtu rīkots kāda skriešanas seriāla ietvaros (paralēli notika Iecavā pāsākums ar līdzīgām novirzēm). Pārsvarā tajā piedalās sporta skolu/skriešanas klubu audzēkņi un pa vidam pa pāris vecāka gada gājuma skrējējiem, kuri ir apbrīnojami labā sportiskā formā. Un šeit nedomāju ar to, ka var noskriet distanci- viņi to var izdarīt sasodīti ātri. Citādā ziņā nekas ļoti populārs, bet ieskaitot bērnus 200+ dalībnieku bija. Šeit es redzu potenciālu, jo noteikti gribētu krosu izskriet biežāk. Un šīs distances ir diezgan demokrātiskas- 2-8km un lai arī ir skrienamas faktiski uz maksimālu piepūli, ātri vari atjaunoties nākamās nedēļas treniņiem, bet bonusā nāk sacensību prakse un labs treniņa efekts.

Aiz tā paugura var arī paslēpt govi, kuru uzgleznot

Starts. Laikapstākļi izcili- nedaudz vējš ap astoņiem grādiem debesīs mākoņi nav pārāk biezi. Pēdējā brīdī izlemju startēt t-kreklā un šortos. Izrādījās ļoti pareizs lēmums. 2-8km distances startē kopā, jo tajās 50 dažādās svara un vecuma kategorijās un 4 dažādās distanču grupās dalībniekus var uz pirkstiem saskaitīt (balvu fonds gan salīdinoši iespaidīgs uz visu to daudzumu, kas pēc tam jāapbalvo). Aiziet, pirmais 2km aplis, cenšos skriet līdz baram, kas man priekšā. 8km un neko īsāku par 10km neesmu skrējis gadus 5-6, tāpēc īsti nav skaidrs, kas un kā ir jādara. 1. aplis ir iepazīšanās ar trasi. Pirmais pārsteigums- smilšu vanna un gabals smilšainas takas. Tālāk 180 grādu pagrieziens un taka- ”šo jau es māku”. Tālāk nedaudz uz augšu un uz leju un tad garš slaids kāpiens augšup. Garš, diezgan ļoooti garš kāpiens kāpā un tad noskrējiens, kaut arī stāvs, tomēr ne tik ātri iet uz leju. Saprotu, ka nav asfalts un nebūs viegli. Tempu arī turēt ir stipri sarežģītāk. Interesants piegājiens starp kokiem skriet pa šauru taku pilnā ātrumā. Stirnu bukā būtu varens sastrēgums. Tālāk it kā uz leju uz finišu/nākamo apli. Pirms starta apgaitā likās, ka iet stāvus uz leju, bet nekā. Kā izrādās kāpumi skrienot bija stāvāki un noskrējieni lēzenāki nekā liekas. Pirms paša apļa beigām niecīgs, bet nejauks kāpums, kuram jāskrien uzreiz vēlreiz pāri ieskrienot nākamajā aplī. Pēc tā, kas redzēts internetā, liekas ka šī trase izskatās salīdzinoši grūtāka nekā parasti ir krosā, bet varbūt arī kļūdos, esmu skrējis krosu tagad veselu pirmo reizi.

Izplestām rokām šeit labāk neskriet

Protams, ka sākumu esmu pārķēris un pirmais aplis ir ātrāk nekā gaidīju un vajadzēja skriet. Otro apli skrienu nedaudz mierīgāk apmēram var just ritmu. Paliek grūtāk, pulss deniņus klapē kā ar āmuru un skrējēji ir izretojušies un jau kļūst grūtāk saprast, cik ātri vai lēnu skrienu. 3. aplis- ir smagi un domās nožēloju, ka pieteicos pilnajam skrējienam, neiet tik ātri, temps krītas (un arī lēnākais aplis), nepārtraukti sevi jāpierunā un jāspiež sevi nepalēnināt ātrumu. nepalīdz arī apļa beigās jauniešu uzlidojums no mugurpuses, kas pēdējā aplī savā starpā skrienoties mēģina izsist labāku vietu. Aptuveni kilometru arī skrienos ar vienu mana vecuma skrējēju un nevar saprast vai skrien to pašu distanci ko es, vai 6km. Turos kādus 10-20 metrus priekšā līdz čalis piepūtis vaigus man palido garām pārsimts metru pirms apļa beigām, saprotu, ka uz finišu, tāpēc nedzenos pakaļ. Man tomēr plaušas vēl vajadzīgas 4. aplim, un kājas arī. Kājām pēdējais aplis ir ļoti grūts, sadzītas pa sarežģīto reljefu un īsti tempu arī es nemetu nost, lai kā man to negribētos darīt. Bet tomēr feini, pēdējais aplis man vienatnē un tad vēl viens skrējējs tālumā aiz muguras. Pēc finiša top skaidrs, ka esam pēdējie palikuši aplī, bet bija jautri skriet ar domu, ka vēl kāds varbūt mēģinās mani noķert, jocīgi, bet kaut kā pazuda tas spiediens turēties ātrajiem līdzi un neatpalikt, tāpēc psiholoģiski likās vieglāk turēt tempu, kaut gan skrēju ātrāk kā 3. aplī. Tas bija viens no paŗsteigumiem, 3. aplis lēnākais, 4. gandrīz tikpat ātrs kā otrs. Starpība apļos tikai ap 10 sekundēm, pārsteidzoši stabils skrējiens.

Pēdējie pārsimts metri, izspiežu tempu 3:40, skatītāji sen no trases novērsušies un pēdējā kāpumā trases pieskatītāja- kāda vietējā tante garlaikoti uzjautā, vai beidzot esmu pēdējais, gandrīz gribējās atvainoties par dienas plānu izjaušanu. Gan jau organizatori nebija gaidījuši, ka negaidīti pietieksies elites grupā skriet, tādi skrējēji, kas eliti bija redzējuši tikai pa TV. Nu es sevi varēju nedaudz uzskatīt par eliti, tomēr pāris mēnešus atpakaļ pats Serjogins, kurš pats neskrēja, stiepa manu ūdenspudeli no starta uz finiša zonu (jo episki notizlojos un aizmirsu to pats izdarīt, bet bija palikusi minūte līdz startam).

Sausais atlikums- 8.2km ar tempu 4:40 noskriets, 5. no 6 elites grupā, bet būtu medaļu kandidāts, ja būtu skrējis 6km distanci. Pjedestāls mani baigi neinteresē un arī man liekas jocīgi kāpt uz tā, ja visi grupas dalibnieki uz tā varētu mierīgi sastāties, taču pieredze bija lieliska. Gribēšu kaut ko tādu atkārtot un atkārtoti pierādījās, ka tad kad es eju un koncentrējos uz procesu, nevis uz rezultātu, man izdodas daudz labāk. Ne arī īsti tagatavojos šim skrējienam, ja neskaita pāris video noskatīšanās Youtube par to, kas īsti ir kross. Forma man bija salīdzinoši laba uz šo brīdi un pirms tam pusotru nedēļu skrēju mierīgi ar dažiem uzturošiem ātrākiem treniņiem kondīcijas uzturēšanai. Tas bija ļoti labi, jo nebija noguruma fons no pārgatavošanās.

Sigulda jau tradicionāli tiek atcelta un drīzākais tāds pats liktenis piemeklēs arī Patriotu skrejienu šogad, tāpēc var teikt, ka sezona ir noslēgta un atliek tikai uzrakstīt šī gada skriešanas noslēguma blogu un atsākt bezkontakta skriešanas sērijas, kuras kaut kādu “nezināmu” iemeslu pātraucās pavasarī.

This entry was posted in Sports.
Atbildēt
Your email address will not be published. Required fields are marked *

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: