search instagram arrow-down

ķerot kilometrus

Rīgas maratonsaugusts 29, 2021
PB maratonā

Kategorija

Arhīvi

Ir laiks, kad tradīcijas lauzt un ir tradīcijas, kuras ir jāturpina, sevišķi tādas, kas ir labas, sniedz prieku un gandarījumu. Par Siguldas kalnu maratonu runājot, pirmais, kas nāk prātā, ir cik izaicinošs un nākamajā dienā sāpīgs ir šis pasākums, bet atkal un atkal septembra beigās vai oktobra sākumā atgriežos uz starta līnijas. Šeit arī ir savs prieks. Prieks, ka Tu vari vispār tikt līdz finišam, ka to izdarīji atkal un cik izaicinoši smaga trase atkal ir pieveikta. Šogad tradīciju noskriet SKM (Siguldas kalnu maratons) turpināju 8. reizi. Varētu jautāt, vai neapnīk skriet vienu un to pašu, tad atbilde būtu- dabas takas Siguldā nekad nevar apnikt un sacensību organizatori katru gadu parūpējas par nedaudz citādu trases konfigurāciju, kurā bieži vien ir pa kādai neredzētai vietai un pa kādam negaidītam pārsteigumam. Truklāt ar gadiem grūtības pakāpe šeit ir tikai pieaugusi, tāpēc šī gada gandrīz 16 kilometru garā krosa distance ir gandrīz salīdzināma ar veco gadu garāko 34-36 kilometru distanci, kurā augstuma metri bija samērā līdzīgi vai nedaudz tikai augstāki. Tas arī izskaidro, kāpēc pēdējos gados pat neesmu mēģinājis skriet pusmaratona distanci. Tai būtu tagad jāpatrenējas un jāpagatavojas un tik viegli es netiktu cauri kā kādreiz (un arī tad biju laimīgs, ka vispār spēju finišēt, lai arī finiša laiki beigās nebija nemaz tik slikti). Varbūt jāieplāno pusmaratona distance uz jubilejas 10. reizi?

Šoreiz grūtāk kā iepriekš gāja tāpēc ka man neraksturīgi kādu pusotru mēnesi neesmu tā kārtīgi takās pa pauguriem skrējis un iepriekšējā reize taku skrējienā bija… .pārbauda pierakstus… tieši Siguldā, haha, līdzīgos laikapstākļos, līdzīgi dubļainā un vietām neskrienamā trasē. Te būtu vietā jautājums, vai jēga skriet 2 reizes līdzīgu trasi, bet kaut arī gandrīz puse distances bija ļoti līdzīga, tomēr skrējieni ir ļoti atšķirīgi. Atmosfēra, kopējā grūtības pakāpe, apmeklētība (un es šeit nedomāju vairāk ir labāk) un tradīcijas. Pašam pat bija interesanti izskriet un salīdzināt. Tā kā blogs nav par šo tēmu, tāpēc savas domas par to paturēšu pie sevis. Tātad, kā man šoreiz gāja Siguldas kalnos, kas tīri idejiski nemaz nav kalni, bet gan ielejas.

Startā pārmaiņas pēc kustību uzsāku ejot un turoties skrējēju bara aizmugurē. Ilgi gan tur uzturēties nesanāca, jo atradās arī citi taku iekarotāji, kas steidzās vēl mazāk kā es. Tā nu Ziediņkana virsotni sasniedzu vairs ne pašās beigās. Augšā elpas atvilkšanai laika necik neatliek, jo tūlīt pa slēpošanas trasi jādodas lejup. Un pēc tam gar bobsleja trasi augšā, kur šogad atkal ir sastrēgums un tad lejā, un tad atkal augšā. Nu domu, cerams, ka var saprast un šādā stilā trešdaļas distanci ir jāpieveic. Pateicoties lietainajai nedēļai, nogāzēs negāja necik vieglāk kā kāpjot augšup, ja neuzmanījās, slīdēja arī ar visiem treila apaviem un daudzi nekautrējās arī izmantot iespēju apmest kādu kūleni vai pāris metrus pašļūkt uz dibena vai mazāk veiksmīgos gadījumos, uz vēdera. Vienvārdsakot, kārtīgs pulsa, dibena muskuļu un akrobātikas treniņš 3 in 1.

Ap sesto kilometru beidzot parādās skrienams posms, bet tikai pret kalnu. Skriet sanāk mierīgas pastaigas tempā, bet tas nekas, jo šajā vietā ir fantastiska grava ar smilšakmens klintīm. Bet pēc kārtīga darba pienākas nedaudz atpūtas un pieveicot stipri nokausējušo kalnu taku seko dzirdināšanas punkts. Ja neskaita alko plaukta trūkumu, galda sortimentu varētu apskaust pat vien otra lauku pārtikas bode. Pēc šķidruma uzņemšanas, gaida akmeņains grāvis un tālāk ceļš pa taku, neticami, bet uz leju. Šeit arī sākas vieglākais un patīkamākais posms- skriešana. Takas ved lejup, gar nogāžu malām, nedaudz augšup, bet pārsvarā tie ir skrienami gabali. Ar visu sākotnējo nogurumu, jūtu, ka kājas tīri labi velk uz priekšu, bet atkal fonā jūtams, pēcmaratona sagurums. Tā kā spiediens par rezultātu nav, nolemju turpināt skriet, kamēr varu, ja nevarēs, tad iešu. Izrādās, ka šāda atslābināšanās man nāca tikai par labu un soļos vajadzēja pāriet tikai kāpumos un uz trepēm, pie tam uz beigām pat izdevās vietām ātrumu pat kāpināt. 2 reizes jāšķērso mīnu lauks jeb savvaļas govju ganības, aiz kā tradicināli seko kājnieku tilta šķērsošana. Uzreiz aiz tilta pazīstamais kilometrs ar platu taku, bet atkal augšup. Cīnoties ar lēzeno, bet nejauko kāpumu, laiku var īsināt pārdomās par tiem foršajiem gadiem, kad šis posms sacensībās bija jāskrien pretējā virzienā uz leju. Kad ir tikts atkal līdz virsotnēm, šoreiz gaida neliels jaunums- taka ar sakritušu koku šķēršlu joslu. Tie šeit bija sakrituši tik daudz, ka varētu padomāt, ka sagāzti šeit ar nodomu čakarēt skrējējiem dzīvi.

Skrējiena jaukākais un nejaukākais posms bija ieplānoti tieši aiz otra. Saldais ēdiens šoreiz bija vispirms. Vecais serpentīns lejup, kas var būt ātrāks un patīkamāks. Tā kā kritušanas lapas un bruģis jau tāpat ir slidens pārcenšanās varētu arī maksāt izlidošanu no trases kādam neuzmanīgākam skrējējam. Es esmu jau krietnis saguris, tāpēc lejupceļš sanāk vidēji ātrs, tad pagrieziens uz pilsētas pusi, tilta šķērsošana un dubultporcija ar 2 iespaidīgiem kāpumiem. Jaunais serpentīns augšup, no tā pāreja uz Ziediņu lejup, 180 grādu pagrieziens un atpakaļ augšā Ziediņā uz finišu. Diezgan sadistisks noslēgums. Bet jāatzīst, ka man patika. Neatbraucu atpūsties un kāpumus šeit dabūju par pilnu dalības maksu. Galīgi nevar sūdzēties, ka kaut kas bija par maz.

Finišā pulkstenis rāda 15.7 kilometri un 2 stundas 3 minūtes finiša laiks. Nav slikti tik daudz kāpumiem un dažiem sastrēgumiem takās skrējiena sākumā. Sausā laikā noteikti būtu nedaudz zem 2 stundām. Sportisku mērķu šodienai nebija, tāpēc īsti nav arī par ko būt neapierinātam. Laiks bija ļoti labs skriešanai, trase pietiekami izaicinoša arī mazajai distancei un es dabūju arī pielikt zināmu devu piepūles. Priecājos par pareizu distances izvēli un šobrīd nejūtu, ka kaut ko palaižu garām neizvēloties pusmaratona distanci. Kā jau iepriekš rakstīju, varbūt kaut kas jāsadomā uz jubilejas skrējienu, bet tad tam būtu speciāli jāpagatavojas.

2018. gada SKM pusmaratona distances apskats skrējēja acīm
This entry was posted in Sports.
Atbildēt
Your email address will not be published. Required fields are marked *

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: