search instagram arrow-down

ķerot kilometrus

Rīgas maratonsaugusts 29, 2021
3 months to go.

Kategorijas

Arhīvi

Goodreads

Instagram

Morning run/climb. #trailrunning #trail #training #landscape #photo #photograph #naturephotography #nature #springiscoming #siguldaadventures #running #laufen #läufer #бегун #бег
Turns out that orienteerting is a bit bloody sport. Thanks to pandemic restrictions, orienteering is my finding of the year. #orienteering #compas #running #training #workout #fitnessmotivation #fitness #laufenmachtglücklich #laufen #бег #бегун #ориентирование #photo #photograph #nature
The touch and smell of the old book. Can't digitalize that. #booklover #reading #marktwain #photo #photograph #oldschool #goodolddays
Evening. #evening #thisislatvia #latvijasskati #riga #photo #photograph #sunset #sun #clouds #walking
White and blue. #photo #photograph #skiesofinstagram #sky #birch #spring #thisislatvia #latvijasskati #resting #sunday
Long run with hills. #runningteam #running #runner #trailrunning #trail #training #hillrunning #laufen #бегун #бег #nature #thisislatvia #latvijasskati #photo #naturephotography #spring
Hopefully this is last winter day till December. 14km Hills training with 500m climb. #hills #hillrunning #training #trail #sunday #winter #workout #longrun #running #бег #бегун #laufen #photo #sigulda #photograph #naturephotography #foggymorning
Longrun 21.1km. Almost had face blown off bybicy wind. #running #laufen #бег #бегун #longrun #training #workout #spring #springiscoming #photo #thisislatvia #latvijasskati #photo #photograph
Morning walk. #riga #maskačka #walking #earlymorning #photo #photograph #cityview #city #morgen #morning #sunrise #springiscoming #spring
S! Morning hills workout. #sigulda #siguldaaizrauj #siguldaadventures #lettland #latvia #latvijasskati #photo #photograph #naturephotography #nature #winter #зима #thisislatvia #running #morningmotivation #running #laufen #бег #бегун

Kopš pēdējām klātienes sacensībām ir pagājuši aptuveni 6 mēneši, un nebūtu melots, ja teiktu, ka tik gara pauze nav bijusi pēdējos 4-5 gadus. Pēc Valmieras skriešanas svētkiem septembrī izskrēju sētas pusmaratonu ar daudzsološu rezultātu un arī decembrī par spīti izcili sliktai vietas izvēlei izdevās uzrādīt līdz šim labāko best effort 10 kilometru distancē izskrienot to nedaudz zem 44 minūtēm. Ar to arī viss pieklusa. Klusums jau iestājās oktobrī, kad viens pēc otra tika atcelti iepriekš plānotie skriešanas pasākumi, bet pēc saviem pašrocīgajiem skrējieniem uz laiku, bija skaidrs, ka nu tiešām nekas vairs nenotiks. Tā arī bija un arī šeit kādu laiku nav bijis ko ierakstīt. Pāris draftu par grāmatu lasīšanu stāv nepabeigti, domāju tos drīz arī palaist kādā brīvākā brīdī, bet pa to laiku nevar teikt, ka treniņu un skrējienu tēma ir bijusi tukša, tieši otrādi. Vienā garākā skrējienā domājot par to, kā, lai pārtrauc neveiklo klusuma pauzi blogā, nonācu pie secinājuma, ka patiesībā man ir nevis grūti izdomāt tēmu, bet to man ir pat vairākas. Teorētiski pietiek pat 3-4 ierakstiem. Tāpēc, lai iet kaut kas jauns- ziemas bezkontakta skriešanas bloga mini seriāls. Pareizā secībā sākot skriet, ir jāsāk ar bāzi, tāpēc par to arī šoreiz ieraksts.


Skriešana ir mana terapija, atpūta, izaicinājums un meditācija. Vienā darbībā tik daudz labu lietu, pie tam lēti (labotam ticēt). Pandēmija, ja neskaita dažas labas lietas, kopumā ir liels pārbaudījums nerviem un veselajam saprātam, pie tam ar samazinātām mobilitātes iespējām, kas padara dzīvesveidu vēl mazkustīgāku kā tas bija iepriekš. Tā, kā jābrauc mazāk un nav arī sastrēgumu, nedaudz vairāk laika rītos parādījās skriešanai. Šo brīdi arī esmu izmantojis uz maksimumu, ko var redzēt skriešanas statistikā. Pirmais ceturksnis ir noslēgts ar apaļu kilometrāžu 888 kilometri. Būs, kas teiks, ka fotošops, bet tiešām skaitļi veiksmīgi izkrita. Nekad iepriekš tik daudz 3 mēnešos nebūs saskriets gada sākumā. Vēl jo vairāk- skriets ir ap 100 dienām pēc kārtas. Precīzu uzskaiti neveicu, jo priekš kam (slinkums) un arī man nav mērķa skriet katru dienu (arī meli). Ideālā gadījumā savu plānu esmu licis uz 5-6 skriešanas dienām, bet apņēmos iepriekšējā gada beigās, ja vien apstākļi un veselība ļauj, iziet katru dienu ārā izskriet kaut nedaudz. Tā arī aizgāja. Dažām apņemšanam nevajag nekādu motivāciju, bet vienkārši darīt. Nedaudz izbrīna, cik tas ir viegli. 5 dienas grūtāk ieplānot, nekā 6-7. Laikam te iztrūkst tā 2 dienu pēc pauzes saņemšanās, jo esi visu laiku ritmā. Interesants atklājums, līdz šim mana pārliecība bija, ka 30, 50 vai vairāk pēc kārtas ir kaut kas nereāls, bet tā nav. Nedaudz veiksmes arī šeit ir ar laikapstākļiem, ka nav nekur jābrauc un tā. Apvienot ar komandējumiem būs nereāli, kad atsāksies ceļošana.


Ierobežojumu dēļ sporta zāles ir ciet un loģiski, ka svaru zālē es netrenējos, kā to biju iecerējis. Laikam nav lemts, jo jau kurais gads, kad viss pajūk tieši tad, kad esmu sācis ieiet ritmā.  Bet no otras puses šoreiz apņēmība nepazuda treneties un arī pieejamais treniņu materiālu daudzums ar pandēmijas vilni burtiski ir eksplodējis. Tā arī trenējos mājās, ar svariem, bez svariem, staipīšanās un āra treniņi. Man ļoti ir iepaticies, ko un kā es daru, ka sporta zāles vairs nepietrūkst. Drīzākais arī esmu atmetis ar roku un nemēģināšu tur atgriezties, lai karma neizraisītu atkal kadas pasaules mēroga kataklizmas, kas mani no svaru stieņiem turētu pa gabalu.


Bet ne viss ir labi, kas iet uz augšu. Nedaudz nevēlama blakusparādība palielinātajam treniņu daudzumam ir svara pieaugums un lai arī varu mierināt sevi ar domu, ka muskuļu masas pieaugums ir ok, spogulim ir acīmredzams pretarguments, ka tas nav tikai muskulis vien, kas pieaug. Ar šo cītīgāk būs jānodarbojas otrajā ceturksnī, apetītes kontroles treniņu plāni diemžēl nav tik pieejami un patīkami tos izpildot.


Treniņu pagaidām ir daudz, bet kam trenēties? Lai cīnītos par uzvaru mazajā skriešanas komandā diez vai vērts tik daudz enerģijas tērēt. Grūti minēt, ko vispār pirmo atvērs vaļā un kāda situācija būs rīt vai parīt. Šajā brīdī inficēšanās ir nemainīgi augsta un vakcinācijas tempi ir nožēlojami zemi, pie tam vancīnas nenāk tā kā gribētos, jo kā valsts nepratām tās pat nopirkt (you had one job, dammit), te arī ieskats šī brīža vakcinācijas procesā:

.

Trenējos pēc intermediate/advanced pusmaratona treniņu plāna un ceru, ka Rīgas maratona hibrīdpasākums notiks maija vidū ar marķētu trasi un iespēju brīvā brīdī to izskriet fiksējot laiku. Tas būtu atspēriens un jaukas svinības tukšā laika beigām un arī kā iesākums, lai atgrieztos normālā dzīvē jau pēc pandēmijas. Uzeiz pēc tam lekšu 2 mēnešu gatavošanās plānā 3 nākamajiem pasākumiem šogad, kas būs galvenie un vienīgie, kam gatavošos mērķtiecīgi. kas tie būs par pasākumiem? Par to vairāk runāšu noslēdzošajā ierakstu sērijas blogā.


Par to kā trenēties. Man patīk lasīt literatūru ap skriešanu un arī skatīties kā citi par to raksta vai runā. Un neapnīk, jo skrienot un pašam izmēģinot dažādus treniņu plānus, pieejas, turpinu iemācīties kaut ko jaunu. Vērojot kā ķermenis reaģē uz dažādiem treniņu veidiem, kā atjaunojot, kā uzlaboju plānu kvalitāti un kā mēģinu izprast kā labāk sevi noslogot, vairāk saprotu saprotu un spēju arvien pa druskai uzlabot sniegumu.  Principā nebeidzams izzināšanas process, kurā vari uzlabot vēl un vēl. Pamatprincipi paliek tie paši, pietiekama slodze, kvalitatīva atjaunošanās un konsekvence, taču plānot un izmēģināt- tur ir ko darīt un eksperimentēt saprāta robežās. Šobrīd zinu nākamos atskaites punktus, sacensības vai treniņskrējienus uz atzīmi un tiem pakārtoju mini- treniņu ciklus. Katra nedēļa man sastāv no 3 kvalitatīviem treniņiem + pārējais atjaunošanās un bāze, kas papildināta ar 3 samērā īsām spēka treniņu sesijām un pa reizei kādai vieglai staipīšanās reizei. Kvalitatīvie treniņi parasti ir- garais skrējiens 1.5-2 stundu robežās kamēr trenējos pusei, tempa skrējiens, un intervāli (vai kalnu intervāli, vai kalnu kāpšanas sesija, kā sanāk ieplānot) slodzi plānoju tā, ka 1 nedēļa ir bez būtiski grūtiem treniņiem un tad 3 nedēļas mēģinu sevi izaicināt un nākamo treniņu izvēlos no vairākiem variantiem atbilstoši pašsajūtai pēc iepriekšējā kvalitatīvā skrējiena. Šaubu gadījumā izvēlos vieglāko variantu. Pēc rūgtajām pēdējo 3 gadu pieredzēm, ticu, ka undertraining ir daudz labāk un iespējams, ilgtermiņā dos daudz labākus rezultātus un kopumā progress būs ātrāks.


Pauze sacensībās man ir nākusi par labu, lai arī pulcēšanās un pasākumu ierobežojumi ir ar daudziem mīnusiem, kas arī ir nesaistīti ar skriešanu. Bet šis ir arī eksperimentu laiks, tāpēc esmu painteresējies par citiem sporta veidiem un viens no tiem ir orientēšanās. Saistīts ar skriešanu, bet ar karti rokās (jā, papīra karte, ir tādas).Šobrīd esmu izskrējis 5 treniņus. Jāsaka, ka mani daudzkārt ir mēģinājuši pierunāt, bet vienmēr esmu atsities, ka mani tas baigi neinteresē, jo daudz laika paņem skriešana un es tāpat nemāku orientēties. Tā kā sacensību nebija, nejauši uzgāju (precīzāk izsakoties, kolēģis manni pieteica rogaininga mačiem Igaunijā un esmu spiests saprast uz ko es īsti piekritu), ka netālu no manām mājām ir iespēja pamēģināt bezkontakta orientēšanos, pie tam tie ir ne oficiāli mači, bet treniņi ar laika kontroli. Secinājumi pēc izmēģinājumiem bija pārsteidzoši, par to būs nākamais miniseriāla ieraksts.

This entry was posted in Sports.
Atbildēt
Your email address will not be published. Required fields are marked *

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: