Dvēseļu putenis un sports satiek kultūru.

Jauns gads un jauni projekti. Patiesībā projekts nemaz tik jauns nav. Domas par šo mini-projektu man prātā bija kopš pagājušā gada sākuma, kad stājās spēkā pirmie ierobežojumi un tika atceltas sacensības. Ja nenotiek sacensības, tad īsti nav par ko rakstīt. Kamēr daudziem darbi apstājās, man darbu apjoms tieši palielinājās, kas aizpildīja gandrīz visus atlikušos brīvos brīžus. No vienas puses veiksme, bet no otras, sēdēt mājās neko citu nedarot, kā tikai strādājot, nebija nemaz tik jautri brīžiem.

Grāmatas ir dažādas, labas un ne tik labas. Daudz ir tādu, ko es vēlētos ieteikt citiem, tāpēc šeit veidošu sarakstu ar grāmatām, kuras esmu gan tikko izlasījis, gan tādas, kuras esmu lasījis diezgan sen. Gan jau kāda sliktāka grāmata arī nopelnīs savu ierakstu. Savu grāmatu sarakstu vēlos piefiksēt, lai būtu saraksts, ko iedot tiem, kas man dažreiz prasa ieteikumus, gan arī noderēs vēlāk bērniem. Labu grāmatu ir daudz, bet ļoti labas grāmatas ir jāpameklē.

Kā pirmā grāmata, ar ko atklāju blogu, protams, izvēlēta latviešu klasika- Aleksandra Grīna Dvēseļu putenis. Izvēle par labu šai grāmatai ir tas, ka nesen to izlasīju, gan arī “parāda” atdošana skolas laikiem, kad pamanījos skolas gados šo grāmatu pat neatvērt vaļā. Nevēlos pārrakstīt recenzijas, kuras tāpat ir pietiekami daudz. Šeit ir pieejams plašs enciklopēdijas raksts par darbu. Savās piezīmēs dalīšos ar savām domām par darbu un arī došu savu subjektīvo novērtējumu.

Atziņas no grāmatas:

  1. Īsā laika periodā var notikt daudz kas, grāmatas darbības laikā, kas aptver 5 gadus, ne tikai noritēja 1. pasaules karš, bet arī Oktobra revolūcija, Latvijas dibināšana un neatkarības cīņas. Mans priekšstats bija, ka grāmata būs visā garumā veltīta Ziemassvētku kaujām, tāpēc plašais notikumu loks bija patīkams pārsteigums.
  2. Grāmata sarakstīta 3 daļās un interesanta ir pieeja 2. daļā dažādus notikumus un kaujas apskatīt no 3. personas puses un noslēdzošajā grāmatas daļā atgriežoties pie notikumiem Artūra skatījumā.
  3. Autors daudz laika veltījis aprakstot un iedzīvinot tuvākos Artura sabiedrotos kaujas laukā un ārpus tā. Kādam krītot kaujas laukā sajūtas līdzīgas kā būtu bijis kritis galvenais varonis. Lai arī Artura tēvs krita samērā agri, tomēr arī viņu sanāca iepazīt un caur Artūra acīm izprast, kāpēc iznākums bija tāds, kāds bija. Iedziļināšanās notikumos un varoņu raksturos noteikti papildināja grāmatas aprakstīto notikumu plašumu.
  4. Karā asinīm nav vērtības. Tas tā kā būtu skaidrs arī bez grāmatas izlasīšanas, bet ja kāds saskaitītu cik reizes Aleksandrs Grīns piemin asiņu peļķes..
  5. Mums mūsdienās ir tikai aptuvena sajēga par to, kam gāja cauri tautieši kara gados. Kopā kara gados Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās apmēram par pusi. Piedzīvotās kara šausmas un bads liek paskatīties uz atsevišķām savām problēmām no citas perspektīvas.
  6. Būtu bijis svētīgi savas domas piefiksēt rakstiski jau lasot, lai nav jākarsē smadzenes cenšoties atcerēties idejas. Tagad atverot nākamo grāmatu, blakus tai ir arī klade un zīmulis.

Viena no motivācijām beidzot Dvēseļu puteni izlasīt bija Filmas uzņemšana. Apmēram gadu izvairījos to noskatīties, jo diezgan daudz atsauksmju bija, ka filma nepaķer grāmatas dziļumu. Tāpēc, lai labāk novērtētu ekranizāciju un nenoslinkotu izlasīt grāmatu (es tak filmā visu jau redzēju, kāpēc vēl 800lpp lasīt)

Kopumā filma ir 2 stundu garš grāmatas treileris. Lielā ātrumā izskriets cauri notikumiem, diezgan virspusēji apskatot varoņus. Sevišķi Artūra tēva tēls. Man šķiet, ka labāk, ka būtu izlaists vispār nekā attēlots tik pavirši. Pietrūka dziļuma. Bet viens liels bet, jāsaprot, ka filmas formātā iespiest tik pamatīgu darbu ir neiespējamā misija. Un par filmu nevar teikt, ka tā ir slikta, tā ir laba, biju piekalts pie ekrāna no sākuma līdz beigām. Iespējams, ka būtu bijis vērts apskatīt daļu no romāna vai veidot filmu vairākās daļās (finanšu jautājums noteikti šādu pieeju padarītu sarežģītu)

Filmas vajadzībām dažas sižeta līnijas sagrozītas, pamainītas, bet formāta dēļ tas ir piedodami. Pati filma ir patīkama pārmaiņa pēc iepriekšējiem skaļajiem mēģinājumiem vēsturisko drāmu laukā. Pietrūka detaļu kaujas laukā, viesuļuguns. No otras puses labi, ka netika pārspīlēts ar datorgrafikām Head-shoti bija iespaidīgi, bet tuvcīņās tāda rakstura filmai vairāk grafikas nebūtu kaitējis. Ne tāpēc, ka patīkami uz to skatīties, bet tajā notikumu brutalitātē, kas aprakstīta grāmatā, filmas skatītāju acis bija par daudz pasaudzētas. Vai arī tā ir šķietama problēma pēc grāmatas izlasīšanas.

Filmai vērtējums 6 no 10, iespējams tāpēc, ka sagaidīju kaut ko citu, bet uzskatu, ka filma ir laba un mēs bijām pelnījuši labākas kvalitātes vēsturisku drāmu pēc Rīgas sargiem.

Pirmspēdējā aina ar miglu un strēlniekiem bija 11/10, tas bija kaut kas iespaidīgs. Ļoti ceru, ka tas nonāks tautas svarīgāko filmu epizožu topā.

Emocionālais vērtējums pēc grāmatas un filmas – 10 no 10. Pēc noskatīšanās jau ir vēls vakars, bet joprojām nevaru atiet. Nākamais solis- Ziemassvētku kauju atceres vietu apmeklējums. Ļoti iespējams, tas būtu jāturpina ar citu kauju vietu apmeklējumiem. Tūrisms nav tikai ap arhitektūru un dabas takām. Tam būtu jābūt vismaz nedaudz arī par atmiņām par vietām un lietām, ko radījuši un izcīnījuši citi. Man tā šķiet.

Interesanta un interaktīva Notikumu laika skala / Dvēseļu Putenis (dveseluputenis.lv) kurā var atrast informāciju par nozīmīgākajiem grāmatas un vēstures notikumiem.

Papildu zināšanām, neliela dokumentālā filma apr strēlniekiem

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Veidojiet bezmaksas vietni vai emuāru vietnē WordPress.com.

Up ↑

%d bloggers like this: