Stirnu buks Amatā un lūsis Ērgļos

Sacensību sezona uzņem apgriezienus, Lai nu par ko, par siltumu un sacensību trūkumu šobrīd nevar sūdzēties. Ir pat tā, ka lasu sacensību aprakstus par pasākumiem, kurus pat nebiju pamanījis. Tādā ziņā, izskatās, ka dzīve ir atgriezusies pirmsvīrusa laikos.  Šoreiz sacensību apraksts būs divi vienā, 2 iemeslu dēļ. Pēc pirmā buka trāpījās pēdējo mēnešu aizņemtākās nedēļas darba projektos, līdz ar ko tā arī neizdevās šim darbiņam pieķerties. Otrs- 90% no uzrakstītā nebija par skriešanu, bet gan par lietām ap skrējienu un lietām skrējiena laikā, kas šoreiz kaut kā īpaši ieķērās prātā. Šīm lietām atsevišķs ieraksts kaut kad starpsezonā.

Šoreiz dienas piedāvājumā bija Ērgļu stacijas stirnu buks. Ērgļu staciju skrējēji apmeklēja tikai caurskrienot, bet tāpat tā bija patīkama atkalredzēšanās. Pagājušajā gadā šeit finišēju savu 4. maratonu. Tā kā šī vieta nedēļas nogalē uzņēma vairākus daudzskaitlīgus pasākumus vienlaikus, bija tikai loģiski ierasties uz startu dažas stundas iepriekš.

Laiks skrējienam solījās būt patīkams, vējains un vēss, bet dienas vidū saule sāka karsēt un aizvējā posmos likās, ka  jūlijs dažviet Ērgļu mežos ir joprojām apmaldījies. Distancē karstums brīžiem pat sāka neaudz traucēt.

Starts šoreiz bez aizkavēšanās un startēju tuvāk starta līnijai, līdz ar to izpalika stumdīšanās par vietu zem saules un uz takas. Sākums samērā plašs, bija kur ieskrieties un trase līdz pirmajam lielākajam smilšu kāpumam bija pat ļoti ātra. 2.km uzstādīju ātrāko tempu 4:40, kas īsti nebija tālredzīgas skrējiena stratēģijas sastāvdaļa. Šoreiz kļūdas pieļāvu daudz vairāk, aizņemtības un savas nevērības pēc. Pēdējās 40 minūtes, neskaitot pēdējo km bija jāizdzīvo ar mokošām vēdergraizēm. Kaut ko no rezultāta tas laikam arī ietekmēja, ne tikai pašsajūtu. Nākamreiz vajag skatīties kādas želejas pērc un, ja savu kļūdu labo, vajag izlasīt kā tās citas ir jālieto. Es visu izdarīju šķērsām šodien.

Trase dalījās ātrajā sākuma daļā, tāpat vidēji ātrā trešdaļā, lēnajā (koki, koki, koki, dubļi, koki, dubļi, koki)  trešdaļā un ātrajās beigās, no kurām ātrs sanāca apmēram pusotrs kilometrs, jo sajutis finiša tuvumu, vēders uz brīdi beidza mani spīdzināt. Finišs iespaidīgs- pāri pontonu tiltam un pa krasta nogāzi augšā uzreiz pēc medaļas. Kopumā mežaina, sarežģīta trase, skati bija jauki, bet to nebija ļoti daudz. Taisnības labad jāsaka, ka sacensību video parādīja arī tās vietas, kurās biju pārāk aizņemts ar skriešanu un tā nepaspēju pats izbaudīt savām acīm. Sprinta etaps atgādināja Milzkalnes buka kāpumu, bet šoreiz viegli gāja augšā, elpu neaizsita arī pāreja skriešanas režīmā uzreiz pēc paugura pieveikšanas.

Biju domājis, ka komandā katrs skries savā tempā, bet trases vidusdaļā mani panāca Artūrs, lai gan man likās, ka viņam šodien nebūs steidzīgais skrējiens. Tālāk skrējām kopā pārmaiņus viens aiz otra gandrīz līdz finišam. Pirms finiša vēders nedaudz atlaida un ar kādu  nepazīstamu skrējēju apņēmāmies pielikt punktu pasākumam pēc iespējas ātrāk, bet ar Arturs izlēma pēdējos kāpumus izbaudīt bez steigas. Tūlīt pēc svinīgās medaļas uzkāršanas kaklā nākamais pārsteigums bija Jāņa uzrašanās manā priekšā. Galvā kā lapsenes dzēliens un kājas jau notirpa no domas, ka ies garām saderētais alus un, ka tiešām, nelietis, būs slepeni trenējies un noskrējis Lūsi zaķa distances tempā. Patiesība sanāca citādāka, izrādījās, ka gravitācija izspēlēja ļaunu joku ar skrējēju un viņa pēdas saitēm. Posma kopvērtējumā  rezultāta rindā 3 burtu kombinācija, kas nesākas ar H.

Secinājums un rezultāts ir tāds, ka 140. vieta no apmēram 270 dalībniekiem. Līdzīgi kā bukos, bet parasti lūšu distancēs esmu vairāk uz finiša rindas  beigām, tā, ka var teikt, ka ir ok noskriets. Jau skrējiena laikā un sprinta etapā ievēroju, ka ir jūtami uzlabojusies izturība kāpjot stāvos pauguros. Es šobrīd jau var to darīt jau ar lielāku jaudu un lēzenākos kāpumos spēju uzkāpt “uz ātrumu”. Tas varētu būt rezultāts tam, ka regulāri savos treniņu skrējienos iekļauju kāpumus- ne vienmēr daudz, bet tas salasās un otra lieta- puslīdz regulāri mēģinu vingrot. Parasti tas ir 10-20 minūtes, ne vienmēr 3x nedēļā. Nākamajā rītā es gribēju iet skriet, jutos ļoti labi un ja neskaita vienkārši nogurumu, muskuļi un saites likās  gatavi jauniem izaicinājumiem. Pēcpusdien nedaudz pavingroju, tad, protams, spēka daudz nebija, bet vienalga pašam likās iespaidīgi. Mazas lietas noved pie lielākām, ja tās dara regulāri.

Īsumā par Amatas posmu. Sastrēgumi tuvojoties starta laikam un avārijas dēļ Buku starti tika atlikti par pusstundu, līdz ar to daudz laika nācās pavadīt saulē. Ņemot vērā, ka jau pasen dalībnieku skaits pa lielam ir gandrīz lielāks nekā sacensību centrs spēj uzņemt vienā piegājienā, būtu labi padomāt par startu viļņos. Tie, kas atbrauc laicīgi- startē laicīgi, pārējie vēlāk, kad ir iespējams. Lai arī labi domāts, arī zaķu distances starts tika atlikts, lai sagaidītu vilka distances uzvarētājus.  Dzeršanas punkti izvietoti bieži, kas bija patīkama pārmaiņa pēc iepriekšējiem mačiem. Lielās mucas bija  pārāk blīvi saliktas, līdz ar to bez drūzmēšanās tāpat neizpalika, pie tam atradās arī īpaši eksemplāri, kas dzēra ūdeni pa tiešo no mucām. Trase sazīmēta skaista un sarežģīta, 3 reizes bija jāšķērso upe, kas bija posma un arī ļoti iespējams, ka visas sezonas oga.  Bez šādas dzesēšanās iespējas, būtu gājis daudz smagāk.

Sen nebiju tik ļoti izbaudījis čalkāšanos ūdenī, redzot, jau tālukmā pāri upei pārvilktās virves, gribējās pēc iespējas ātrāk tikt pie upes un mesties slapjumā.  Priecē, ka trasēs nāk klāt ar vien jauni un interesanti risinājumi. Marķējums bija diezgan ok, bet daudz bija jāskatās uz kājām lai neievandītos krūmos vai upē. Šeit nomaldīties varēja, ja nu galīgi sanāca aizdomāties. Man kopumā trase likās interesanta un nejauka labākajā nozīmē. Vienīgi pie kā pēc visas tās distancēšanās nebiju un nevarēju pierast ir milzīgie skrējēju pūļi. Tas kaut kā kaitināja un šķiet, ka turpmāk, vai nu jāizvēlas “mazākas” sacensības vai arī jāskrien daudz ātrāk.

Rezultāts, nebija cerētais, bet nebija slikti ņemot vērā apstākļus. Ap 7 minūtēm uz km nav sapņu temps, taču ņemot vērā peldes un daudzos asos mazos kāpienus, kas bremzēja tempu, šķiet, ka bija ok. Beigās skrienamajos gabalos gan biju zaudējis spēku, tas likās dīvaini, jo pārtrenējies nebiju. 197. vieta (113. grupā) no 545 (218).

Nākamie pasākumi- Šobrīd galvenie pasākumi būs Siguldas SKM (kross), Siguldas pusmaratons un sezonas noslēgums Ziemassvētku kauju muzejā “Patriots” ietvaros.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s