Plašie dzīvokļa skati

Finišs, medaļa, prieks par lielisku skrējienu, izbaudīti Berlīnes skati, Currywurst, cepti kartupeļi un alus. Mans svētdienas komplekts 12. skriešanas sezonas atklāšanai. Esmu atkopies no pagājušā gada beigu neveiksmēm, atkopies no operācijas un pēc samērā veiksmīga Ziemas skriešanas seriāla esmu nostājies uz normāla režīma un esmu gatavs sacensties un pilnveidot savu skriešanu atbilstoši savām attiecīgā brīža iespējām domājot par ilgtermiņa sasniegumiem, nevis ātriem PB, aiz kuriem seko plato labākajā gadījumā vai izdegšana un rezultātu kritums sliktākajā. Viss iepriekš lasītais ir patiesība, izņemot pirmo teikumu. Labā ziņa ir tā, ka šo man būs iespēja (cerams) izdzīvot vācu šarmu un ordnungu apaļajā 13. sezonas atklāšanā 2021. gadā. Sliktā ziņa- man nav ne jausmas, kad šī gada sacensību sezona tiks atklāta.

Skrienu lielākoties sevis pēc un lai pabūtu uz kādu brīdi viens pats, tomēr sacensības man ir svarīga skriešanas sastāvdaļa, ko sāku  arvien vairāk novērtēt. Sacensties manā izpratnē ir neizd**st plaušas pirms finiša un lielākoties tikt galā bez traumām (kas sevišķi attiecas uz tiem gadījumiem, kad esmu izvēlējies distances un grūtību pakāpi “mazliet” neatbilstošu savai īstajai varēšanai), dažreiz izdevās arī izskriet ātrāk un pa laikam uzlabot savu personisko rezultātu kādā no klasiskajām skriešanas distancēm. Ironiski, ka beidzot esmu izlēmis patrenēties pareizi un paskatīties vai no tā kas mainās, taču visas sacensības pārskatāmā nākotnē tiek atceltas.

Mājās sēdēšanas laikā esmu labāk izpratis dažādo tautas skrējienu nozīmi. Tā ir iespēja tikt ārā no pilsētas. Uz šo brīdi būtu bijuši 4 braucieni uz tuvāku vai attālāku vietu, ieskaitot ārzemes. Tā ir iespēja apskatīt dabu, atpūsties un izpētīt tūrisma iespējas vēlākam laikam kā arī satikt draugus un paziņas. Lai arī pasākumi kaut ko maksāt, tomēr tās ir paliekošas atmiņas un emocijas, piemēram, 20 EUR un arī pēc trim gadiem atceros kā 5 stundas fukājos augšā /lejā pa Siguldas kalniem skaistā, bet vēsā oktobra rītā. Vēl tikpat naudiņas un joprojām kāju muskuļi paliek slābani atceroties Ventspils tuksnesi, liftu un hūti un neciešamo karstumu viena skrējiena laikā. Tās ir emocijas un piedzīvojumi. Skriešanas pasākumi ir Iespēja pārbaudīt sevi un uz brīdi aizmirst par citām lietām, kā arī saprast, ko un kā vajadzētu darīt labāk  nākamajās reizēs.

Savā ziņā man piespiedu pauze arī nāk par labu, jo varu patrenēt savu pacietību un motivāciju pieturēties pie treniņu plāna, tāpat arī nesākt sevi izdedzināt pirms pienākušas svarīgākās sacensības. Šobrīd Vairāk laika paliek eksperimentēt un saprast, kas dod rezultātu  un kas nē. Vienu brīdi uznāca kārdinājums skriet pēc virtuālajām medaļām, bet kaut kā ātri tam atmetu ar roku. Pirmkārt, man jau ir kaste ar tām medaļām un numuriem un otrkārt, kāda jēga vispār. Izvēlies distanci un apvidu, ko tāpat vari noskriet un pazīsti un tas arī viss, nav gatavošanās, taperings pēdējās nedēļas, pēdējā stress, mantu likšana, braukšana un tusiņš. Pa šo laiku esmu arī izskrējis nepazīstamos apvidos, skrējis mazliet izaicinošākas konfigurācijas skrējienus, bet man būtu grūti šādi “sacensties”. Nekad nesaki nekad un, iespējams, ka kāds izdomās virtuālu/pusvirtuālu izaicinājumu, par ko būtu interesanti pacīnīties un arī nopelnīt medāli. Orientieristiem ir interesants koncepts ar sagatavotajām trasēm, kur dodies kādā brīdī izskriet un trenēties.

Šobrīd plāns ir trenēties un cerēt, ka sezona kaut kad tiks atklāta. Pusmaratona izmēģinājums jau ir garām, līdz ar to paliek tikai garās sacensības. Pagaidām uz Lielajiem seriāliem neceru, tāpēc padomā ir mazāki, bet ne mazāk interesantie skrējieni. Šobrīd mērķis ir Cēsis Eko trail pārgājiens/skrējiens ar ~50km skatoties, cik gara un grūta distance paredzēta, tad Viļņas vai Valmieras maratons (Tallina arī ir variants) un Taisnais maratons, dubulto diez vai saņemšos. Pārējais būs izbaudīšanai un tiks izskriet atbilstoši tā brīža fiziskajai formai, drīzākais ne uz maksimumu, galvenais noskriet vidēji pēc rezultāta ne sliktāk kā pagājušajā gadā, bet ar mazāku piepūli. Rezultāti? Tad jau manīs, šobrīd trenējos ar rezervi uz 3:30 maratonam, bet drīzākais būs kādi 3:40-3:45, kas mani iepriecinās, jo būs nedaudz labāk, kā mans labākais laiks pirms pāris gadiem. Galvenais šī gada mērķis sasniegts, sagatavota bāze turpināt trenēties uz rezultātu uzlabošanu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s